Dažkārt izvērtēšanas process līdzinās sprinta distancei, kurā sacenšas izvērtējuma pasūtītājs ar izvērtējuma veicēju. Kurš kuru? Vai tiešām uzvarētājs ir tikai viens?
Sveiki! Esmu Ieva Cēbura, SIA SAFEGE Baltija valdes locekle. Visbiežāk 18 gadu laikā man iznācis sēdēt tajā galda pusē, kas atvēlēta izvērtēšanas līguma izpildītājiem. Joprojām ticu, ka izvērtēšana var kalpot par gana sekmīgu instrumentu kāda procesa uzlabošanā, ja vien šo instrumentu vēlas prasmīgi pielietot gan pasūtot, gan izpildot izvērtēšanas līgumu.
Manuprāt, šobrīd visbiežāk izvērtēšana nesasniedz savu mērķi vairāku iemeslu dēļ. Viena no problēmām – formālā un virspusējā sadarbība starp izvērtējuma pasūtītāju un izpildītāju. Visas iesaistītās puses pārsvarā koncentrējas uz „nodevumu”, t.i., izvērtēšanas ziņojumu, atstājot novārtā komunikāciju un pieredzes apmaiņu. Izvērtēšanu nevajadzētu uztvert kā „atzīmju izlikšanu”, ar kuras palīdzību pasūtītājs grib izskatīties teicamnieks, bet drīzāk kā mācību procesu. Viedokļu apmaiņa ir normāla procesa sastāvdaļa, kur, iespējams, divu stundu ilga atklāta saruna ir krietni produktīvāka nekā divas nedēļas gara sarakste, apmainoties ar formāliem komentāriem un komentāriem par komentāriem.
Ir daži būtiski priekšnosacījumi, lai sadarbība būtu patiešām produktīva. Šāds, visas puses iesaistošs dialoga process, noteikti ir laikietilpīgs. Skumji, ja pasūtītājs paredz vairākus mēnešus izvērtēšanas ziņojuma izstrādei un tikai divas nedēļas tā saskaņošanai. Pieredze rāda, ka divās nedēļās bieži vien pasūtītāja personāls nemaz nav paspējis izlasīt tekstu, bet pēc tam līguma nosacījumi „spiež” saskaņot visu maksimāli ātri. Saskaņošanas sanāksme kļūst par formālu pasākumu, kurā katra puse mēģina paturēt savu pozīciju, meklējot argumentus, kādēļ otrai pusei nav taisnība. Ja rezultātu saskaņošanai paredzētu vismaz mēnesi vai vairāk, tad būtu laiks un telpa komunikācijai pēc būtības.
Tomēr arī šādā gadījumā iespējama situācija, kad katra puse paliek pie savas nostājas. Tas nenozīmē, ka kāds ir kļūdījies, jo bieži vien uzdevumam ir vairāk kā viena pareizā atbilde. Tādēļ nebūtu jāvērtē negatīvi situācija, kad saskaņošanas process beidzas ar atšķirīgiem viedokļiem, bet jāparedz formāts kādā šādi viedokļi tiek fiksēti un komunicēti, kā arī reizē ar izvērtējuma ziņojumu tiek publiskota pasūtītāja atbildes rīcība attiecībā uz izvērtējuma secinājumiem un priekšlikumiem[1]. Tas vairotu procesa caurspīdību un uzticību publiskās naudas tērēšanai. Noslēgumā visi procesā iesaistītie, kopā padzertot kafiju, varētu distancēti paraudzīties uz kopīgo darbu, neaizmirstot, ka visi esam profesionāļi kādā jomā, bet visiem pastāv nepieciešamība mācīties.
Secinājumi/ ieteikumi
1) Izvērtēšanas process ir tikpat nozīmīgs kā pats izvērtēšanas ziņojums, jo notiek mācīšanās, kas vairo kompetenci visām iesaistītajām pusēm;
2) Jāparedz pietiekams laika resurss izvērtējuma saskaņošanas procesam, lai izvairītos no formālas pieejas;
3) Jāvienojas par formātu, kādā tiek fiksēti un publicēti izvērtējuma pasūtītāju un veicēju atšķirīgie viedokļi, ja tādi rodas, kā arī pasūtītāja atbildes rīcība uz izvērtējuma secinājumiem un ieteikumiem.
[1] Kā labo praksi te jāmin EEZ/Norvēģijas Finanšu mehānismu pieeju, kur reizē ar izvērtējuma secinājumiem un priekšlikumiem tiek publicēts arī pasūtītāja atbildes viedoklis un paredzētā rīcība.