2023.gada 18oktobrī Rīgā notika Latvijas izvērtētāju asociācijas organizētā pirmā izvērtēšanas konference “Izvērtēšana labākai pārvaldībai?”. Konference pulcēja vairāk kā 40 dalībniekus – izvērtētājus, izvērtējumu pasūtītājus, izvērtējumu lietotājus, politikas veidotājus un īstenotājus, un citus interesentus. Publiskojam pārskatu par konferencē pārrunāto.

Konferences ievadā dalībnieki uzklausīja ievērojamā izvērtēšanas teorētiķa un praktiķa Maikla Kvinna Pattona uzrunu par tēmu “Izvērtēšana labākai pārvaldībai”. Uzrunā M.K.Pattons uzsvēra izvērtēšanas aktualitāti un lomu labas pārvaldības veicināšanā polikrīzes apstākļos, kur kvalitatīva un savlaicīga izvērtēšana stiprina pārvaldību, bet laba pārvaldības sistēma, savukārt, veicina kvalitatīvas izvērtēšanas kultūras attīstību. Izvērtēšana 50 gadu laikā ir transformējusies no mērķu sasniegšanas mērījumiem uz atbalstu programmu un politiku veidošanai un konceptualizēšanai, tās padarot sasniedzamākas un izvērtējamākas. M.K.Pattons uzsvēra izvērtēšanas procesa nozīmi, kas ir tikpat būtisks kā izvērtējuma secinājumi. Mācīšanās no izvērtējuma procesa un izvērtējošas domāšanas attīstība ir īpaši svarīga, lai veicinātu izvērtējumu pielietojumu. Izvērtējuma procesā svarīgāki par datiem un mērījumiem ir cilvēki, kuri šos pierādījumus pielieto, lai panāktu uzlabojumus politikās un programmās.

Izvērtējumu pielietojumu nereti ierobežo iesaistīto pušu priekšstati par izvērtēšanu kā pārāk sarežģītu un no ārpuses uzspiestu darbību. Šādu uzskatu veidošanos ietekmē pagātnes pieredze un kultūras konteksts. M.K.Pattons aicināja meklēt un attīstīt Latvijas tradīcijām un kontekstam atbilstošus izvērtēšanas kritērijus un metaforas, kurus piemērot veidojot izvērtēšanas kultūru. Latvijā šādas metaforas var atrast, piemēram, aizrautīgajā sēņošanas pieredzē, kā arī spējā vienoties daudzskaitlīgā dejotāju saimē kopīgas pieredzes veidošanā. M.K.Pattona uzrunas ieraksts pieejams ŠEIT.

Konferences turpinājumā dalībnieki pārrunāja cēloņus, kas Latvijā sekmē vai kavē pierādījumos balstītu kvalitatīvu rīcībpolitiku izstrādi un to izvērtēšanu. Ir izveidotas un darbojas rīcībpolitiku, programmu un tiesību aktu izvērtēšanas sistēmas, kuru rezultātā tiek sagatavoti dažādi izvērtējumi un pētījumi. Tomēr tie visbiežāk pat nenonāk līdz lēmumu pieņēmējiem, tiek automātiski virzīti dokumentu apritē un par tiem nenotiek politiskas diskusijas. Rīcībpolitiku izvērtēšanas prakse atspoguļo nozaru atbildības robežas, kur tā darbojas pat salīdzinoši efektīvi atsevišķu nozaru ietvaros, bet teju nedarbojas jautājumos, kas skar dažādas nozares un to sadarbību. Arī politiku ietekmes uzraudzībai un izvērtēšanai nepieciešamie dati un informācija ir pieejama pamatā skatoties tikai atsevišķu nozaru līmenī. Datu (ne)savietojamība starp dažādām nozarēm, šādu savietojamu datu (ne)pieejamība un (ne)pārtrauktība, kā arī ierobežotā spēja saprast un savietot šādus datus būtiski ierobežo spējas veidot pierādījumus rīcībpolitiku uzlabošanai. Šo problēmu varētu palīdzēt risināt datu lietpratības vienību veidošana valsts pārvaldē. Resoriskā pieeja atspoguļojas grūtībās noteikt vienotus mērķus, saskaņotas vai papildinošas rīcības gan politiskajā, gan ierēdniecības līmenī, kā rezultātā politikas pretdarbojas viena otrai. Izvērtējumu un pētījumu spēja sniegt nepieciešamos pierādījumus rīcībpolitiku uzlabošanai ir atkarīga no galveno šo pierādījumu lietotāju intereses un pieprasījuma.

Konferences turpinājumā dalībnieki iezīmēja svarīgākās rīcības, kas būtu jāuzsāk, jāturpina, jāattīsta, vai gluži pretēji jāsamazina un jāpārtrauc, lai varētu nodrošināt mērķtiecīgāku pierādījumu sagatavošanu, to sistemātiskāku izmantošanu rīcībpolitiku izstrādē un to kvalitatīvu izvērtēšanu.

Uzsākt:

• veidot prakses kopienas (community of practice) kā tikšanās vietas, kur politikas veidotāji un pētnieki var sarunāties un diskutēt vienā valodā.
• darbu pie datu atvēršanas, vienota standarta noteikšanas, dažādu risinājumu meklēšanas esošo datu ieguvei, izguvei, pieejamībai un savietošanai.
• attīstīt iekšējās izvērtēšanas prakses institūcijās.

Turpināt:

• izvērtēt, uzlabojot izvērtējumu plānošanu, rezultātu pielietošanu un uzraudzību.
• stiprināt indivīdu un institūciju spējas un institucionālo atmiņu.

Vairāk:

• plānošanā un īstenošanā pielietot izvērtējošo domāšanu.
• lietot izvērtējumu un pētījumu rezultātus, par tiem diskutējot, informējot un iesaistot.
• veidot un piesaistīt resursus izvērtējumu kvalitātes uzlabošanai.
• pilnveidot datu kvalitāti, pieejamību un savietojamību.
• uzticēties un iesaistīt.

Mazāk:

• liekas un vispārīgas informācijas izvērtējumos un pētījumos.
• formālu un tehnisku komentāru.
• nevajadzīgu pētījumu, kas neinformē nozari un neiesaista.

Pārtraukt:

• prasīt pārāk plašu tvērumu ar daudziem izvērtējumu jautājumiem.
• rakstīt garus ziņojumus.
• veikt izvērtējumus nelaikā (īpaši ietekmes).
• likt procesu par rezultātu.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.